Šobrīd, kad izmaiņas skar 2. pensiju līmeni, vairums jau piemirsis, kas tas 2. pensiju līmenis vispār ir. Tik daudz dažādu rūpju, ikdienā risināmu problēmu, un pensija vēl aiz kalniem – ja vispār sagaidīšu utt.
Tomēr tagad, kad 2. pensiju līmenis un tajā ieguldītā nauda tiek izmantota kā viens no glābšanas riņķiem valsts izkļūšanai no krīzes – ja ne izkļūšanai, tad vismaz situācijas stabilizēšanai, ir vērts atcerēties un sākt domāt par mūsu katra vietu un lomu valsts finanšu sistēmā. Tas – pēc principa – jūru veido ūdens pilieni, jo valsts budžets un tajā iekļautais sociālais budžets veidojas no pilieniem, kas ir mūsu nodokļu maksājumi, t. sk. par nodokli dēvētās obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pirms desmit gadiem bija daudz runu un rakstu par dažādiem līdzekļu uzkrāšanas veidiem pensiju sistēmai, tika analizētas dažādu valstu apdrošināšanas sistēmas, ņemot vēra to, ka Eiropas, t. sk. Latvijas, sabiedrība noveco, pieaug mūža ilgums, samazinās dzimstība utt.
Ņemot vērā faktu, ka 70. un 80. gados bija salīdzinoši krass dzimstības pieaugums un ap 2000. gadu šie cilvēki ienāca darba tirgū, savukārt 40. un 50. gados dzimušo cilvēku īpatsvars ir salīdzinoši mazāks, tieši 2001. gads tika izvēlēts kā vislabvēlīgākais 2. līmeņa (fondēto pensiju shēmas) pensiju sistēmas ieviešanai.
Būtībā tas nozīmē, ka obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas pakāpeniski pārdala, daļu atstājot 1. līmenī, t. i., reģistrējot un izmantojot šodienas pensiju izmaksai, daļu nododot ieguldījumu pārvaldītājiem, kas nodrošinātu ieguldītā kapitāla pieaugumu. 2009. gadā bija paredzēts 8% iemaksu ieguldīt 2. līmenī, 12% – pirmajā līmenī. Pašreizējā krīzes situācijā Labklājības ministrija ir ierosinājusi un Ministru kabinets akceptējis likumprojektu par izmaiņām fondēto pensiju shēmā, atgriežoties pie 2% ieguldījuma 2. līmenī ar šā gada 1. maiju, pēc tam paredzot pakāpenisku atgriešanos pie plānotā likmes sadalījuma. Iespējamais risks, šādus grozījumus neizdarot, ir līdzekļu trūkums kārtējo izmaksu nodrošināšanai.
Kādēļ mums katram, kas esam fondēto pensiju shēmas dalībnieki, ir jādomā un jāseko līdzi darbībām ar fondēto pensiju shēmas līdzekļiem?
Pirmā līmeņa pensiju kapitālu indeksē atbilstoši iemaksu algas izmaiņu attiecībai pa gadiem (27.03.2007. MK noteikumi Nr. 205 "Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība"), te katram individuāli kaut ko ietekmēt nav iespējams, savukārt 2. līmenī, izvēloties līdzekļu pārvaldītāju, katrs kapitāla pieaugumu varēsim ietekmēt līdz pat laikam, kad šis kapitāls būs jāizmanto.
Kuri iedzīvotāji ir fondēto pensiju shēmas dalībnieki?
Dažas likumsakarības ir pastāvējušas jau gadu simtus, tādēļ nebūtu pamata tās apšaubīt. Ieguldījumu pieredze ilgtermiņā – gadu desmitos, nevis 2, 5, 8 gados – liecina, ka kopumā kapitāls tomēr pieaug. Tieši šī iemesla dēļ 2. līmenī obligāti tika iesaistīti visi, kas 2001. gada 1. jūlijā nebija sasnieguši 30 gadu vecumu, savukārt tie, kas bija vecāki par 50 gadiem, tajā nevarēja iesaistīties arī brīvprātīgi, jo laiks, kas atlicis kapitāla uzkrāšanai līdz pensijas vecumam, ir pārāk īss stabilam kapitāla pieaugumam.
Pēdējos divos gados aktīvie pensiju plāni sava riskantuma dēļ ne vienu vien fondēto pensiju shēmas dalībnieku padarījuši drūmu – nav bijis kapitāla pieauguma, savukārt konservatīvie ieguldījumi sola mazāku, bet stabilāku pieaugumu.
Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu līdzekļu pārvaldītāju var mainīt reizi gadā, ja piemirsies, kam līdzekļi uzticēti, to var uzzināt VSAA nodaļā – personīgi vai atrakstot vēstuli – uz tām atbildam arī elektroniski.
Interneta adresē http://www.manapensii3.iv/Dlan5/ipOOQOO.php ir iespējams katram pašam novērtēt, kā katrs ieguldījumu plāns pelnījis kopš darbības sākuma. Te nu reize atgriezties pie sākuma – mūsu katra individuālais ieguvums un zaudējums – jo mazāk no manām iemaksām nokļūst 2. līmenī, jo mazāks ir reālais ieguvums.
Izmantoti interneta resursi no MK, LM, VSAA mājas lapām, tādēļ šeit rakstītais ir tikai ierosme pašiem vērtēt, analizēt un uzdot jautājumus.
Autore: MAIJA BIEZĀ,
VSAA Madonas nodaļas vadītāja