Labi kontakti ar Ēvaldu Koku mums izveidojās darba gados, kad viņš no Ošupes atnāca strādāt uz Madonas rajona lauksaimniecības pārvaldi. Es tai laikā strādāju par rajona lauksaimniecības pārvaldes galveno zootehniķi.
Ar Ēvalda atnākšanu darbā uz lauksaimniecības pārvaldi sākās tāda kā lauksaimnieciskās ražošanas augšupeja. Pamatā tika risināta lopbarības ražošana, kas mūsu rajona kolhozos un padomju saimniecībās līdz tam bija lielākā problēma, īpaši piena lopkopībā. Ēvalds izvirzīja augstas prasības saimniecību agronomiem. Tā arī tika atrisināts līdz tam sasāpējušais lopbarības ražošanas jautājums. Risinot lopbarības problēmas, kas tālāk nosaka lopkopības produktivitāti, mūsu ceļi ar Ēvaldu bija paralēli, un arī rezultāti bija. Izslaukumi palielinājās, tika sasniegts plānotais ražošanas līmenis, par ko tika saņemtas vairākas Lauksaimniecības ministrijas atzinības. Saņēmu arī Nopelniem bagātā zootehniķa nosaukumu. Paldies Ēvaldam par mūsu kopīgā darba rezultātiem!
Mans vīrs Valdis Stiprais tai laikā strādāja rajona kultūras nodaļā, organizēja un vadīja "Vietējos rajona raidījumus". Šajos raidījumos bieži savas domas izteica arī Ēvalds – agronoma darba analīzes, kas daudz palīdzēja risināt lopbarības ražošanas problēmas. Ēvalds bija ļoti konkrēts savos radio materiālos. Domāju, ka saimniecību speciālisti, dzirdot daudzos gadījumos šo pozitīvo vai pelnīti negatīvo informāciju par saimniecībās neatrisinātiem jautājumiem, veica nepieciešamo sava darba uzlabošanā.
Tā ar šo vietējo radioraidījumu minūtēm veidojās arī nopietna savstarpējā sapratne starp vietējo radioraidījumu vadītāju Valdi Stipro un agronomu Ēvaldu Koku. Šī saskare pārauga tīri personīgos kontaktos – Ēvalds kļuva par mana dēla Voldemāra Stiprā krusttēvu.
Man no mūsu kopējā darba gadiem un personīgās ģimenes saskares ir vislielākā cieņa pret to darbu, ko Ēvalds veica mūsu kopējā darba laikā.
Autore: SPODRA STIPRĀ