Pagājušā gada rudens raksturojās ar nokrišņu bagātību, kas ļoti ietekmēja augļu koku ražas kvalitāti un veicināja strauju parastās augļu puves infekciju.
Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu jomas speciālistu ziņojumiem, Austrumlatvijā augļu puves infekcijas pazīmes iepriekšējā gadā ābelēs konstatētas jau 15. jūlijā. Savu uzvaras gājienu parastā augļu puve Monilinia Fructigena parādīja rudenī ābelēs, bumbierēs, bet jo īpaši plūmēs, bojājot jau negatavos augļus. Daļa no tiem krita zemē, bet daļa mumificējušies palika vainagā zaros līdz pavasarim. Tas liecina par to, ka sākotnējās infekcijas avots ir bijis turpat blakus.
Infekcijas avots ir nesavāktie nokritušie bojātie augļi apdobē vai koka zaros un mumificējušies augļi, kas zaros sagaidījuši pavasari. Slimība parasti skar arī augļzariņus, jaunos dzinumus, un tie ir infekcijas avots. Infekcija notiek caur kaitēkļu bojājumu vietām, kraupja infekciju, mehāniskiem bojājumiem, slimību veicina paaugstināts gaisa mitrums un gaisa temperatūra.
Infekcijas sākums parasti ir jūlijs piemērotos meteoroloģiskajos apstākļos – silts, mitrs laiks. Pēc infekcijas augļi bojājas ļoti strauji, infekciju pārnēsā kukaiņi. Novāktie augļi (āboli, bumbieri, plūmes) ar nemanāmām infekcijas pazīmēm turpina bojāties noliktavā, jau otrā dienā inficētās plūmes ir sabojājušās. Noliktavā āboli glabājoties kļūst melni, pamatā sausi. Saskaroties bojātiem augļiem ar veseliem, tie tiek inficēti. Reizēm parasto augļu puvi var sajaukt ar augļu rūgto puvi, kas vislielākos zudumus rada glabāšanas laikā noliktavā, bet augļi inficējas veģetācijas periodā.
Apkarošanas pasākumi:
– mumificēto augļu savākšana no augļu koku zariem un iznīcināšana;
– nokaltušo un inficēto zaru izgriešana un sadedzināšana, brūču dezinfekcija ar vara sulfātu (pašreiz);
– bordo maisījuma pielietošana pirms lapu plaukšanas un veģetācijas periodā pēc marķējuma norādēm;
– veģetācijas periodā savācot bojājušos augļus kokā un uz apdobes, tos iznīcinot;
– savlaicīgi apkarojot kaitēkļus;
– iedarbīgāki ir smidzinājumi pret ābeļu kraupi pēc prognožu norādēm ar fungicīdiem un pret parasto augļu puvi ar augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur darbīgās vielas:
ābelēm, bumbierēm – ditianons, ciprodinils, plūmēm – boskalīds + piraklostrobīns, ditianons, ciprodinils. Minētie preparāti jālieto saskaņā ar norādēm marķējumā.
Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vietās jums palīdzēs iegādāties nepieciešamos preparātus. Par augļu koku kaitēkļu un slimību izplatību un attīstību iespējams uzzināt, izmantojot Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapu www.vaad.gov.lv.
Autors: IMANTS KĀRKLIŅŠ,
agronoms, VAAD vecākais inspektors
AUTORA foto