Redakcijā iegriezās z/s "Ziedugravas" saimnieks Aivars Zagorskis, lai atvainotos tiem zemniekiem, kam bija solījis palīdzēt produkcijas realizācijā, veidojot lauku produktu tirdzniecības vietu Madonā.
– Tāpēc, ka ir tāds "trīsgalvains pūķis" – PVD, zemniekiem iesaku piedāvāt savu produkciju kaut vai uz ielas, pilsētu pagalmos, kas gan nav tas labākais, bet lai aizmirst vārdu "tirgoties". Lai saka, ka piegādā lauku produktus, un piegādāšana uz jebkuru vietu – tā ir viņu pašu darīšana. Var piegādāt tieši uz mājām, kur klienti atnāks pakaļ, un tā jau ir klientu izvēle, no kā iegādāties pienu, gaļu, kartupeļus. PVD zemniekiem prasa, lai būtu tirdzniecības vieta, un lauku ļaudis arī meklē vietu, maksā nodevas kādam, kas atkal uz zemnieka kakla cenšas iedzīvoties, – kritisku attieksmi pauda Aivars Zagorskis.
Savukārt, ja būs tirdzniecības vieta, kur varētu tirgoties, par to "kasīsies" daudzi. To Aivars Zagorskis izjutis uz savas ādas. Pats būdams zemnieks, domājis, ka varētu atvērt zemnieku produkcijas tirgotavu Madonā tā dēvētajā "Ķīnas mūra" rajonā. Jau bijusi panākta vienošanās ar saimnieku par telpu iznomāšanu vairākiem zemniekiem.
– Devos uz Madonas Lauku attīstības biroju un izziņoju, ka aicinu zemniekus apvienoties mūsu bariņā, lai uzsāktu tirdzniecību. Nākamais solis – lietu kārtošana PVD – iestādē, ko saucu par "trīsgalvaino pūķi". Tur man visu paskaidroja, kas ir nepieciešams, paldies inspektoriem par to. Bet ideja, kas tika izteikta skaļi (laba mācība – to turpmāk nedarīt), dzirdīgām ausīm laikam iepatikās, īpaši gaļas tirdzniecība. Pēc tam man radās vairāki šķēršļi – veikala saimnieks telpas atteica, neko nepaskaidrojot. Apbraukāju, meklējot vēl kādas citas piemērotas telpas, bet izrādījās, ka visas jau ir kaut kam apsolītas. Pēc tam avīzē parādījās sludinājums, ka organizē zemnieku tirgu. Piezvanīju uz norādīto tālruņa numuru, izlikos par piena tirgotāju un uzzināju, kas par lietu. Normālu tirdzniecības ideju atkal kāds pavērš savās interesēs. Par tirdzniecības vietu gan jau būs jāmaksā, un atkal kādam tas būs peļņas avots. Normāls zemnieks neies tirgot pienu tirdzniecības vietā, kur par dienu būs jāmaksā kaut vai 5 lati. Tas nozīmē, ka no 100 litriem pārdotā piena jāatskaita 5 santīmi.
Aizbraucu uz Zemkopības ministriju, tikos ar Silaraupas kundzi, un viņa solīja kaut ko darīt, lai izmainītu likumus gaļas tirdzniecībā par labu zemniekiem. Parastais zemnieks tirgū tikt nevar, jo atkal virsū ir "trīsgalvainā pūķa" ķepa. Noteikumi skan tā, ka gaļas tirgotājs, zemnieku saimniecība, gaļu var pārdot, ja tam ir licencētā kautuvē nokauta cūka. Tas ir normāli – aizved uz kautuvi, samaksā 15 latu, saņem apzīmogotu suķi, un gaļu var vest pārdot. Taču PVD prasa, lai obligāti būtu tirdzniecības vieta. Bet vieta ir jāpērk un par to visu laiku ir jāmaksā. Ja zemniekam nav tik daudz produkcijas, lai varētu katru dienu tirgot, gadās, ka ir pat jāmaksā par tukšu vietu, lai to saglabātu. Jājautā, kāpēc zemnieks, kam ir sanitārā apliecība, nevar vienreiz mēnesī ar savu cūciņu atbraukt uz pilsētu, lai iztirgotu apzīmogoto gaļu, un pateikt: "Čau! Līdz nākamajai reizei!" "Trīsgalvainais" vienalga bļauj, ka ir jābūt tirdzniecības vietai. Absurds!
Aivars Zagorskis vēlējās publiski atvainoties visiem, ko viņš bija aicinājis sadarboties, arī izsūtot aicinājumu sadarboties uz pagastiem, darot zināmu lauku attīstības speciālistiem. Sludinājums bija ievietots arī internetā, un zemnieki vēl joprojām turpina zvanīt un interesēties. Diemžēl – nekas nesanāca.
Autore: IVETA ŠMUGĀ