Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, pavisam šobrīd Latvijā reģistrētas 36 Laimrotas, 4 no tām – Madonas rajonā.
LAIMROTA KRASTIŅA jau 25. gadu audzina mazos madoniešus bērnudārzā „Priedīte". – Tētis gribējis man dot vārdu Laimdota – par godu toreiz populārajai TV diktorei Laimdotai Ronei, bet mamma drusku to burtiņu pagrozījusi. Viņai vienmēr ir paticis tā mazlietiņ savādāk nekā citiem, kaut ko savu pielikt klāt. Neatceros, kuros gados, bet vienu laiku šo vārdu no kalendāra izņēma. Pēkšņi kādu dienu man pienāk vēstule: ļoti atvainojamies, ka līdz šim jūsu vārda nav kalendārā, turpmāk tas atkal tiks iekļauts, tāpat kā agrāk, 10. martā. Es tā nobrīnos un stāstu mammai, bet viņa smaidot atzīstas, ka esot „pie vainas". Uzrakstījusi manā vārdā vēstuli. Bet brālim Salvijam gan joprojām vārds ir tikai baznīcas kalendārā, – par sava vārda vēsturi stāsta Laimrota, piebilstot, ka īpašu iesauku viņai nav bijis: – Bērnībā biju Laimrotiņa, bet nekādi saīsinājumi gan nekad nav bijuši. Vienīgi vecākais mazdēliņš Ričards, kas arī gāja manā grupiņā, nezin kā sāka mani saukt par Tamani, un tā tas aizgāja. Visai grupiņai biju Tamane, un kolēģes tā mani sauc vēl joprojām…
Pavisam Laimrotai ir četri mazbērni – vecākajai mazmeitai Ksenijai jau ir 12 gadu, Ričardam – 6, Renāram – 4, bet Samantiņai novembrī palika gadiņš. – Jaunākajai meitai Zanei, kas šobrīd mācās Rīgā, ir 18 gadu. Gatiņš… jau ir kapiņos, bet vecākā meita Dace dzīvo Madonā. Saviem bērniem gribējās tādus īsus latviskus vārdus, bet vārdu mode jau mainās, arī mazbērniņiem ir jauki vārdiņi, – teic Laimrota. Tā nu sanācis, ka viss mūžs viņai saistās ar jauno paaudzi. – Agri apprecējos, piedzima Dacīte un Gatiņš, tolaik bērnus bija ļoti grūti iekārtot bērnudārzā, tāpēc pati sāku dārziņā strādāt un tā arī paliku. Vispirms neklātienē pabeidzu Rīgas pedagoģisko skolu, tad Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā ieguvu augstāko izglītību. Darbojos ar pašiem mazākajiem bērniņiem – no pusotra gada līdz četriem. Mani „vāverēni" ir ļoti jauki, sarasts kā ar savējiem. Redzi, kā viņi aug un attīstās. Tajā vecumā jau bērni mainās burtiski pa dienām. Interesanti, katram savs raksturiņš, pat māsai un brālim tas atšķiras, – ar mīļu smaidu par saviem audzēkņiem stāsta Laimrota.
Brīvā laika jau pamaz. Atvaļinājums lielākoties paiet kopā ar mazbērniem. Savu laiku prasa dārziņš, kur izaug viss nepieciešamais – agrie kartupelīši, sīpoli, burkāni, zirņi, kas tik ļoti mazbērniem garšo, arī puķes. Un vēl Laimrotai ir ļoti interesanta aizraušanās – makšķerēšana, arī ziemā. – Nekur tālu jau nedodos, tepat uz apkārtnes ezeriņiem, bet relaksācija tā ir brīnišķīga, – atzīst Laimrota.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva