Bērzaunes pagasta ļaudis vienmēr ir lepojušies ar saviem novadniekiem – māksliniekiem, folkloristiem, skolotājiem, rakstniekiem… Šogad, 24. martā, atzīmēsim literatūras kritiķa Jāņa Rudzīša simto dzimšanas dienu.
Jānis Rudzītis dzimis Bērzaunes pagasta „Susurēnos", pavisam netālu no tām „Susurēnu" mājām, kur dzīvo bērzauniešiem labi zināmā Ilze Viļčevska. Mācījies Bērzaunes pamatskolā un Madonas ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātes Filozofijas un filoloģijas fakultātē. Bijis radiofona referents literatūras lietās, rakstījis recenzijas un literāras apceres. Šīs paskopās ziņas ņemtas no latviešu biogrāfiskās vārdnīcas „Es viņu pazīstu", un tās pirmajā acumirklī neliecina par dižu personību. Taču Jānis Rudzītis tāds patiešām bija. Kaut arī viņš bijis saimnieka dēls, tomēr audzis ļoti trūcīgos apstākļos un vientulībā. Tieši tāpēc jo agri atklājis savu grāmatu un mūzikas pasauli. No bērnības visam mūžam cauri vijies nepiepildīts sapnis kļūt par mūziķi. Draudzībā ar profesoru Ādolfu Ābeli Jānis Rudzītis gūst atziņu, ka literatūrai, un īpaši dzejai, ir daudz kas kopīgs ar mūziku. Un tā viņš savu dzīves piepildījumu atrod literatūras laukā. Blakus darbam Latvijas radiofona literārajā daļā Jānis Rudzītis raksta tā laika nopietnākajos žurnālos, sevišķi „Daugavā", bet vēlāk „Latvju Mēnešrakstā", kur divus gadus kopā ar Kārli Skalbi ir redaktors.
Kā daudzus tā laika progresīvos darboņus, arī Jāni Rudzīti ceļš aizved uz ārzemēm. Trimdā viņš seko visam, kas notiek rakstniecībā, – katram jaunam darbam un katram jaunam autoram, īpaši jau dzejniekam. Pateicoties Jāņa Rudzīša recenzijām, mēs esam varējuši gūt pārskatu par trimdas laika literatūru, it sevišķi pēckara gados Vācijā, kad viņš recenzējis gandrīz katru jauniznākušu darbu. Tikpat uzmanīgi viņš sekojis arī literatūrai okupētajā Latvijā. Vācijas gados Jānis Rudzītis strādājis par skolotāju Lībekas un Neištates latviešu ģimnāzijā, vēlāk no Zviedrijas ar referātiem apbraukājis Vāciju, Angliju, Ameriku un arī pašu Zviedriju.
Daudzu latviešu trimdas grāmatu valoda nebūtu tik tīra, ja tur roku nebūtu pielicis Jānis Rudzītis.
Viņa 35 gadus ilgais literārais darbs aptver apceres par atsevišķiem rakstniekiem, rakstus par metrikas jautājumiem, par literatūras problēmām vispār, milzīgu skaitu recenziju, žurnālistiski iekrāsotus jubilejas un citus rakstiņus.
Kad deviņdesmitajos gados Latvijas bibliotēkās kuplā skaitā parādījās ārzemēs izdotās latviešu autoru grāmatas, tieši pateicoties Jāņa Rudzīša devumam, bija iespējams atklāt šos autorus plašai lasītāju auditorijai.
Jānis Rudzītis vēlējies nodoties dziļiem latviešu literatūras pētījumiem, taču tieši ar savām recenzijām viņš guvis ievērību un ir gan rakstnieku, gan lasītāju, gan, protams, bibliotēku darbinieku novērtēts. Viņš pats atzinis, ka recenziju rakstīšana ir sevis samainīšana sīknaudā, taču, Latvijas lauku sīkstuma pilns, uzskatījis, ka arī šinī nozarē jācenšas sasniegt pilnību, jācenšas, lai recenzija, rakstīta par pat visnenozīmīgāko un neinteresantāko grāmatu, pati būtu stilistiski nevainojama un interesanta.
Jānis Rudzītis miris 1970. gada 25. maijā Zviedrijā, apbedīts Upsalā.
Ar 23. martu Bērzaunes pagasta bibliotēkā būs aplūkojama izstāde, veltīta Jāņa Rudzīša mūža gājumam un devumam latviešu literatūrā.
Aicinu arī visus tos, kam kaut kas zināms par Jāņa Rudzīša dzīvi un daiļradi, darīt to zināmu Bērzaunes pagasta bibliotēkas vadītājai.
Autore: INETA ZVIRGZDIŅA,
Bērzaunes pagasta bibliotēkas vadītāja