„Skroderdienas Silmačos" ir visvairāk spēlētā luga visā latviešu skatuves pastāvēšanas laikā. Šī izrāde ir meistarības pārbaude katram tēlotājam un ansamblim kopumā. Daudzi skatītāji jau zina šīs lugas tekstu no galvas un ir redzējuši izcilas izrādes ar talantīgiem aktieriem.
Izaicinājumu iestudēt un Līgo vakarā parādīt Rūdolfa Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos" Lubānas teātris „Priekšspēle" un režisore Ilze Kraukle pieņēma šogad. Mēģinājumi sākās 1. martā, sākumā vienreiz, tad divreiz nedēļā, pēdējā nedēļā – katru vakaru. To minu, lai parādītu milzīgo darbu, kas ieguldīts svētku radīšanā, un atgādinātu, ka visi aktieri ir amatieri, kam paralēli jāveic sava aroda pienākumi. Turklāt izrādē tika iesaistīts jauktais vokālais ansamblis „Naktsputni" un sieviešu senioru koris „Noskaņa".
Degumnieku skolēnu teātra režisore Anita Pauliņa, runājot par izrādi, uzsvēra, ka tajā bija „knipši", ko nekad agrāk „Skroderdienu" izrādē redzējusi nav: piemēram, „Naktsputnu" puiši ar ķipīšiem un bērzu slotiņām slacīja skatuves grīdu un mīļi, mīļi aprasināja arī pirmajās rindās sēdošos. Skaisti nospēlēti visi mīlas skati, kas amatieru teātriem parasti sagādā grūtības. Ļoti, ļoti laba bija Ilze Kraukle Antonijas lomā. Tādas ir enerģiskās sievietes arī mūsu dienās – pašas tiks galā ar visu.
Izrādes režisorei jautāju, kādas izjūtas ir pēc pirmizrādes. – „Ir liels gandarījums, ka to paveicām," saka Ilze. „Bija jāmeklē savs ceļš, nekopējot redzētās izrādes, un mūsu galvenais ceļvedis bija Blaumaņa teksts."
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 05.07.2007.
Autore: AIJA ANDERSONE