Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, šodien vārdadienu Latvijā svin 225 Skaidras, un, neskaitot Rīgu un Rīgas rajonu, izrādās, ka visvairāk – 19 – šī vārda īpašnieču ir Madonas rajonā. Viena no viņām ir madoniete SKAIDRA DZENE. – Mamma un vecmamma gan gribējušas, lai man būtu Skaidrīte vārdā, bet tēvs piereģistrējis kā Skaidru.
Taču skolas gados un arī vēlāk visiem biju Skaidrīte, skolas liecībās, atestātā un pat laulības apliecībā tā bija ierakstīts, un tikai tad, kad mira vīrs un vajadzēja kārtot dažādas formalitātes, atklājās šī atšķirība no dzimšanas apliecībā ierakstītā un nācās dokumentus pārformēt, – par sava vārda peripetijām stāsta Skaidra.
Viss Skaidras Dzenes līdzšinējais mūžs ir pagājis Madonā.
Te pabeigta vidusskola, te līdz pat aiziešanai pensijā 1983. gadā bijusi pirmā un vienīgā darbavieta – ZAET Madonas elektrotīklu rajons. – Tur iepazinos arī ar savu vīru Juri. Kopīgi nodzīvojām gandrīz 35 gadus, līdz pēkšņi un pavisam negaidīti Juris tika aizsaukts mūžībā. Ir izaudzinātas divas meitas – Daiga un Inga. Prieks par trim mazbērniem. Divi vecākie Daigas bērni – Dairis un Inga – ir studenti. Ingas meita Agija mācās Madonas Valsts ģimnāzijā. Katram savas gaitas, taču ir kas tāds, kas mūs vieno, un tā ir deja. Pati dancoju visu mūžu – kopš 12 gadiem, kad 1952. gadā uz Madonu strādāt no Sarkaņu skolas atnāca deju skolotāja Dzidra Rubene.
Savulaik dejotāji bija arī brālis Jānis un māsa Rasma, kas nu jau ir aizsaulē. Arī Juris bija dancotājs, un dejo abas meitas, mazbērni, znots. Kad ar Juri iepazināmies, abi dejojām pie skolotājas Rubenes jauniešu deju kolektīvā. Gan ne vienā pārī, jo es augumā tāda mazāka, Juris dejoja ar garākām… Tad pati sāku mācīt mazos dejotājus, vispirms ZAET, pēc tam (nu jau 32 gadus) Sarkaņu skolā. Šobrīd mācu pašus mazākos – 5 un 6 gadus vecos, kā arī 1.-4. klases kolektīvu. Savulaik vadīju arī jauniešu un vidējās paaudzes kolektīvus, bet nu tos esmu atdevusi meitām, pati darbojos ar senioriem. Nemaz nevaru iedomāties, ko es darītu, ja man nebūtu dejošanas. Tas piedod enerģiju, sparu dzīvei, palīdz uzturēt formu un neļauj novecot, – viennozīmīgi atzīst Skaidra, piebilstot, ka viņai patīk arī rokdarbi. – Aušana, adīšana, tamborēšana, šūšana. Pēdējā varbūt mazāk, jo bērnībā un arī vēlāk daudz šuvu. Tāda bija dzīves nepieciešamība. Savu pirmo kleitu uzšuvu 6. klasē. Mamma iemācīja, un es savukārt – tālāk savām meitām. Esmu šuvusi (arī vēl tagad) tautiskos tērpus dejotājiem. Ļoti patīk audzēt puķes – lilijas, īrisus, hiacintes. Vienugad iegādājos gladiolas par 70 latiem, bet ar tām liela ņemšanās. Jāprot pareizi uzglabāt līdz nākamajam pavasarim. Darbošanos jau pietiek. Svarīgākais ir paša vēlēšanās, un vēlreiz varu apgalvot, ka deja ir tā, kas palīdz šo možo garu uzturēt, – ir pārliecināta šīsdienas gaviļniece.
Autore: BAIBA MIGLONE