Laikraksta „Stars" 24. februāra numurā aizsāktā tēma par Madonas rajona kultūrvēsturiskajiem akmeņiem šoreiz turpināsies ar vēstījumu par akmeņiem, kas pagaidām nav ierakstīti kādos oficiālos aizsardzības sarakstos.
Tas gan nemazina šo akmeņu vērtību un interesantumu, jo tie ir kultūras materiālās liecības plašākā nozīmē.
Pie valsts aizsargājamiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem vēl gan jāpiemin Lipšu viduslaiku kapsēta ar krustakmeni Bērzaunes pagastā un Varakļānu muižas parks, kur pie Kažavas upītes atrodas viens no pagājušā gada Eiropas kultūras mantojuma dienu „Neparastais mantojums" objektiem. Tas ir Varakļānu Mīlestības akmens, kas apvīts ar nostāstiem par skaistās grāfa meitas Jadvigas (vai Katrīnas) nelaimīgo mīlestību un viņas kapavietu, bagātībām un Dzīvo zobenu. Ja kādam vienam pašam izdosies akmeni novelt, skaistā Jadviga atdzīvosies un viņas pūrs arīdzan tiks stipriniekam. Uz akmens esošā uzraksta tulkojums latviešu valodā vēsta: „Atcerei un pateicībai par drošsirdību 1789. gadā." Un tas nu ir pamats varbūt ticamākam vēstījumam – veltījumam 1798. gadā mirušajam Varakļānu pils un parka veidotājam arhitektam Vinčenco Mazoto.
Kādreiz akmenī tika „iezīmētas" arī zemes, īpašumu robežas. Viena no šādām liecībām ir Kalnadibenu robežakmens ar gada skaitli „1808" Jumurdas pusē. Kādreiz Kalna Dibenos dzīvojusī Austra Miezis no ASV atceras, kā ar māsām fotografējušās uz lielā akmens, un fotogrāfija ilgajos gadu desmitos tālumā joprojām saglabāta.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 28.02.2009.
Autore: LAIMDOTA IVANOVA
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja
galvenā speciāliste
AUTORES foto